jūlijs 30

Latvija - skaista valsts pie Eiropas robežas un uz nabadzības robežas?

Latvija, viena no trim Baltijas valstīm, kļuva neatkarīga no Krievijas okupācijas tikai 1990. gadā, 2nd pasaules karā valsti iebruka vācieši. Ārvalstu spēku klātbūtne tik ilgu laiku joprojām atstāj pēdas nacionālajā dvēselē un veidā, kādā tiek saprasta pilsonība. 2004. gadā tās 3 miljoni iedzīvotāju kļuva par eiropiešiem. Daudzi cilvēki pamet savu skaisto dzimteni, lai atrastu labākus apstākļus citur. 1990. gadā valstī bija 3,7 miljoni iedzīvotāju, 2020. gadā bija palikuši 2,8 miljoni. ekonomiska prognoze valsts nav optimistiska, tāpēc ir lietas, kas jādara ātri.

Bet Latvijā ir arī daudz iedrošinātu iedzīvotāju, kuri vēlas mainīt lietas uz labo pusi un ņemt lietas savās rokās. Viena no tām ir Aija Lasmane, ECI UBI aktīviste. Viņa stāsta par izaicinājumiem nopelnīt iztiku Latvijā, sociālās nodrošināšanas sistēmu un mēģinājumiem informēt līdzpilsoņus par beznosacījumu pamatienākumiem.

Aija, kāda ir situācija saistībā ar sociālajiem pabalstiem jūsu valstī? Kāpēc jūsu valstij būtu vajadzīgs UBI?

Aija: Latvijā sociālās drošības sistēma ir ļoti sarežģīta, un tai ir jāizpilda vairāki nosacījumi. Ilgākā laika posmā pabalsti netika palielināti un vispār neatbilst faktiskajai ekonomiskajai situācijai. Latvijas tiesībsargs vērsās Satversmes tiesā, lai labotu šo situāciju, un 2020. gadā Satversmes tiesa nolēma, ka normas, kas nosaka garantēto minimālo ienākumu līmeni, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru bezdarbniekiem ar invaliditāti un pensionāriem, kā arī normas, kas nosaka minimālo vecuma pensiju, neatbilst Satversme (Konstitūcija). Tomēr līdz šim šie Satversmes tiesas spriedumi joprojām nav izpildīti; spriedumu izpildes problēmas tika konstatētas arī konstitucionālo ideju domnīca vai 11th 2020. gada decembra “Kā stiprināt tiesiskumu, lai cilvēks justos drošībā? Satversmes tiesas nolēmumu izpildes efektivitātes uzlabošana. ”

Latvijā ir ļoti zemi sociālie pabalsti, ieskaitot minimālo algu. Tā, piemēram, kopš 1st gada 2021. gada janvārī garantētais minimālais ienākums Latvijā ir pieaudzis no iepriekšējiem 64 eiro līdz 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro citām mājsaimniecībā esošajām personām. Nabadzīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis šogad ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējiem mājsaimniecības cilvēkiem.

Interesanti, ka katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ienākumu slieksni mājsaimniecībai ar zemiem ienākumiem, kas nav augstāka par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro citām mājsaimniecības personām, bet ne zemāka par nabadzīga mājsaimniecība (272 eiro).

 Katrai mājsaimniecībaiCiti mājsaimniecības locekļi
minimālā ienākuma€ 109
(€ 64 pirms 01.2021)
€ 76
Nabadzības slieksnis (federālā līmenī)€ 272€ 190
Nabadzības slieksnis (pašvaldības līmenis)€ 436€ 305
Pašreizējā ienākumu situācija Latvijā

Minimālais vecuma pensijas apmērs tiek noteikts atkarībā no katras personas apdrošināšanas gada. Minimālo vecuma pensiju aprēķina, piemērojot koeficientu 1.1 minimālajai vecuma pensijas aprēķina bāzei 136 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības-163 eiro). Par katru nākamo gadu, kas pārsniedz 15 gadus, lai piešķirtu vecuma pensiju, summu palielina par 2% no minimālās vecuma pensijas aprēķināšanas bāzes. Tādējādi par katru gadu, kas pārsniedz 15 gadu darba stāžu, tiek pievienoti 2,72 eiro, personām ar invaliditāti no bērnības - 3.26 eiro gadā.
Minimālā pensija invalīdiem var svārstīties no 136 līdz 260 eiro atkarībā no aprēķina grupām no I līdz III un invaliditātes formai.

Dati apkopoti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šā gada 1. ceturksnī atklāj, ka 72,96% pensionāru saņem pensiju, kas ir mazāka vai vienāda ar nabadzības riska slieksni (441 eiro), 25.116 pensionāri saņēma 110 eiro pensiju, kas ir par vienu eiro vairāk nekā GMI.

Minimālās pensijas un pabalstu apmērs tiks pārskatīts vismaz reizi trijos gados, kas arī nozīmē, ka šīs summas gadu no gada nedrīkst mainīties.
Šokējoši, vai ne?

Minimālā alga 2021. gadā ir noteikta 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, un tā jau nonāks darbinieka kontā zem nabadzības riska sliekšņa. Ja tiek piemērots ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums 300 eiro, darbinieks saņems 418 eiro uz rokas, bet, ja kādu iemeslu dēļ netiek piemērots neapliekamais minimums, tad attiecīgi 358 eiro. Protams, pēc Gada deklarācijas iesniegšanas pārmaksātie nodokļi tiks atgūti, taču tas notiks pēc nākamā gada pirmā ceturkšņa trīs mēnešu laikā.

Tomēr jāpatur prātā, ka saskaņā ar statistiku nabadzības riska slieksnis 2019. gadā (dati par 2020. gadu vēl nav pieejami) bija EUR 441, tāpēc nav šaubu par GMI atzīšanu - minimālo veco - vecuma un invaliditātes pensijas un minimālā alga atbilstoši cilvēka cieņai.

Bezdarbnieka pabalstu aprēķina vispārējā kārtībā, ja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbinieku ir veiktas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. Pabalstu nosaka atkarībā no darba pieredzes ilguma.

Bezdarbnieka pabalsts tiek izmaksāts 8 mēnešus, un ar katru mēnesi pabalsta apmērs samazinās - pirmajos divos mēnešos pabalsts tiek saņemts piešķirtajā apmērā, trešajā un ceturtajā mēnesī - 75% no piešķirtās summas, piektajā un sestajos mēnešos - 50 %, bet septītajā un astotajā mēnesī - 45 % no piešķirtā pabalsta summas.

 Sociālā apdrošināšana
1-9 gadu darba pieredze50% no vidējās algas
10-19 gadu darba pieredze55%
20-29 gadu darba pieredze60%
Vairāk par 30 gadiem65%
Procentuālā daļa no pēdējiem ienākumiem, kas samaksāti 8 mēnešus - periodā, kad tie pastāvīgi samazinās līdz 45%

Pieņemsim, ka darbinieka darba stāžs ir 25 gadi, 12 mēnešos vidējā alga bija 500 eiro, tad aprēķinātais bezdarbnieka pabalsts būs 300 eiro. Tas tiks izmaksāts šādās summās:

- EUR 300 par pirmajiem diviem mēnešiem;
- trešajā un ceturtajā mēnesī - 75% no piešķirtā pabalsta summas jeb 225 euro;
- piektajā un sestajā mēnesī - 50% no piešķirtā pabalsta summas jeb 150 euro;
- septītajā un astotajā mēnesī - 45% no piešķirtā pabalsta summas jeb 135 eiro.

Tas, kā cilvēki var izdzīvot ar šādu “labumu”, ir cits jautājums.

No 1st 2021. gada jūlijs, mājokļa pabalsta piešķiršanas principus tiks noteikts Latvijā, nosakot dzīvokļa pabalsta aprēķināšanas un izmaksas kārtību. Summa tiek aprēķināta kā starpība starp garantēto minimālo ienākumu (GMI - € 109) summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem un kopējiem mājsaimniecības ienākumiem (komunālajiem pakalpojumiem) (visi dzīvo mājsaimniecībā).

https://lvportals.lv/skaidrojumi/323327-izmainas-vsaa-sniegtajos-pakalpojumos-2021-gada-2020

Kā cilvēki jūtas par beznosacījuma pamata ienākumu ideju? Vai iedzīvotāju vidū ir plašas zināšanas par UBI?

Aija: Šķiet, ka iedzīvotāji ir sadalīti divās galvenajās grupās, no kurām viena ātri uztver un atbalsta UBI ideju, un otra, kas to ar aizdomām un skepsi uztver kā UBI salīdzināšanu ar komunistisko sistēmu. Pirmie visbiežāk ir cilvēki ar zemiem ienākumiem vai nestabilā situācijā, pašnodarbināti vai neredz ātru izeju no valsts ekonomiskās stagnācijas.

Pārējie parasti uzdod jautājumu: kāpēc mums būtu jāmaksā par kādu, kurš ir slinks un nevēlas strādāt? Pa vidu ir arī skeptiķi, kuri nav pārliecināti, kā mēs varam atļauties UBI, jo tas ir tik dārgi, bet mūsu budžets jau nevar nodrošināt pienācīgu algu tiem, kas strādā medicīnā, policijā un skolās (universitātēs). Viens no maniem draugiem reiz jautāja: "Bet vai mēs to varam atļauties?" Es ļoti pārliecinoši atbildēju: "Jā!" Nekas cits, un viņa uzreiz parakstīja ECI-UBI. Viņai pat nebija vajadzīgs paskaidrojums, kā tas tiks darīts; galvenais, lai kāds apstiprinātu, ka UBI ir par pieņemamu cenu.

Jāpatur prātā, ka mēs esam bijuši okupēti 50 garus gadus, kuru laikā izaugušas divas paaudzes. Mums ir mācīts, ka nedrīkstam domāt citādi nekā valsts ideoloģiskā vadība, nedrīkstam izrādīt iniciatīvu, esam pasīvi. Mēs arī baidāmies no visa, kas nedaudz atgādina sociālistisko sistēmu, jo esam guvuši milzīgas traumas - gluži kā cilvēki, kuri ir piedzīvojuši fiziskas vai emocionāli vardarbīgas attiecības. Šī trauma mūs visus joprojām kontrolē, tikai tā izpaužas savādāk. Ir cilvēki, kuri situāciju iztur, viņi nonāk un ar to necīnās; ir cilvēki, kuri vienkārši dodas uz citu valsti, jo tur viss ir labāk. Tikai daži maina situāciju, un viņiem ir jāizjūt nicinošā varas attieksme.

Latvijā ļoti maz zina un saprot, kas ir UBI. Tāpēc mūsu asociācija pieteicās dotācijai un brīnumainā kārtā to saņēma. Dotācija, kas saņemta no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas fonda, kuru pārvalda Aktīvo pilsoņu fonds, ļauj mums sagatavot rakstu sēriju par UBI ar vismaz divpadsmit rakstiem par dažādām tēmām, kas attiecas uz beznosacījuma pamata ienākumiem un tā ietekmi uz sociālajām tiesībām un drošība, taisnīgums, nabadzība un nevienlīdzība, darbs un pašnodarbinātība, veselība, izglītība, zaļā transformācija, robotika un automatizācija, ekonomiskā aktivitāte, demokrātija un tiesiskums, kā UBI atbilst ES mērķiem un vērtībām, Pamattiesības un Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principi, konference par Eiropas nākotni utt. Tikko ir sagatavots pirmais ievadraksts.

Vai politiskās partijas Latvijā atbalsta UBI? Ja jā, tad kuras un kāda ir viņu motivācija?

Aija: Pagaidām tikai viena partija, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), ir publiski paudis atbalstu UBI, un šajā gadījumā tas attiecas tikai uz UBI pandēmijas laikā. Citēju: “LSDSP 49. kongress atgādina partijas atkārtoto uzmanību iespējai pandēmijas laikā ieviest beznosacījumu ienākumu sistēmu, kas paredz saņemt 250 eiro mēnesī par katru pieaugušo sabiedrības locekli un papildus 50 eiro mēnesī par katru. bērns." LSDSP nav starp populārajām partijām.

LSDSP līderis Jānis Dinevičs publicēja rakstu par ECI-UBI laikrakstā “Latvijas Avīze”, taču tas neizraisīja lielu parakstu pieaugumu iniciatīvas atbalstam.

Es regulāri sūtu informāciju Latvijas Saeimas deputātiem (Lativānas parlaments), bet līdz šim es neesmu sniedzis publisku (mutisku vai rakstisku) atbalstu. Tikai viens no Saeimas deputātiem draudzību ir pieņēmis Facebook projekta kontā Beznosacījuma Pamatienākumi.

Mēs esam izveidojuši Facebook lapa, un līdz šim tam ir tikai trīs sekotāji. Līdz projekta beigām sekotāju skaitam no Latvijas vajadzētu palielināties vismaz līdz 100.

Kā un kāpēc jūs esat iesaistīts projektos un aktivitātēs, kas veicina UBI?

Aija: Pirmo reizi par UBI uzzināju tikai 2017. gadā, kad nacionālā televīzija tulkoja Kristiana Toda filmu “Brīvo pusdienu biedrība”. Es biju pārsteigts, ka Eiropa runā par šādu tēmu, un tad es sāku lasīt vienu rakstu pēc otra, skatoties vienu video pēc otra, līdz tajos dažos gados kļuvu tik zinošs, ka varēju par to runāt no dažādiem rakursiem. Man visgrūtāk ir izskaidrot, kā tiks finansēts UBI (šis jautājums vienmēr tiek uzdots), jo nejūtos pārliecināts par savām atbildēm. Iespējams, to nodrošinās nodokļi, bet varbūt tiks izveidota jauna naudas sistēma. Jebkurā gadījumā, kā Christine LagardeEiropas Centrālās bankas prezidents sacīja: "Eiro sistēma vienmēr spēs radīt papildu likviditāti pēc nepieciešamības, tāpēc pēc definīcijas tā nebankrotēs un nepietiks naudas."

Es esmu iesaistīts ECI-UBI jo es redzu UBI kā neatņemamu nākotnes sastāvdaļu. Mums ir vajadzīgs finansiāls pamats, kas dod iespēju izvēlēties. UBI ir milzīgs potenciāls, un, ņemot vērā vides un ekonomiskās izmaiņas, UBI ieviešana ļautu tās mazināt. Es neredzu citu ceļu.

Šobrīd Latvijā ir maz cieņas pret sociālajām tiesībām un Darba likumu, ir ļoti vājas arodbiedrības, tās lielākoties darbojas valsts uzņēmumos, bet privātajā sektorā uzņēmumu īpašnieki neņem vērā tiesību normas. Bezdarbs ir salīdzinoši augsts, un, ja darbinieks nepiekrīt darba devējam, viņu ir viegli atlaist. Neviens, kam ir darbs, pašreizējos apstākļos nevēlas to zaudēt.

Vai jums ir viens galvenais teikums, kas izskaidro jūsu motivāciju vai pārliecību?

Aija: UBI ieviešana atbilst dabisko lietu kārtībai - tas līdzsvaro attiecības un nodrošina pamatu dzīvei.

Jebkurš papildu temats par UBI un jūsu valsti, kuru vēlaties pieminēt:

Aija: UBI komanda tikai sāk veidoties, jo līdz šim esmu strādājis viens pats, ko atbalsta ģimene un draugi. Šķiet, ka mums visiem trūkst laika, lai paveiktu visu, ko esam iecerējuši, tas prasa laiku.

Es ceru, ka Latvijā notiks izmaiņas, taču, visticamāk, tās nāks no Eiropas Savienības, tāpēc izmantoju šo laiku, lai informētu par UBI, iniciatīvu, Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principiem un konferenci par Eiropas nākotne, jo šie ir instrumenti, ar kuru palīdzību katrs no mums var kaut ko mainīt. Mierīgā veidā.


Aija ar savu optimistisko ieskatu Latvijas nākotnē ar UBI

  • Mans vārds: Aija Lasmane
  • Es dzīvoju: Latvija
  • Mans vecums: 55,5
  • Ģimenes statuss: viens
  • Profesija: Drēbnieks, grāmatvedis, loģistikas speciālists.
  • Viena lieta par mani, ko es nekad nevienam neteiktu? 😉 Par grūtībām, kuras es pārdzīvoju.

Paldies Aijai par viņas dārgo darbu Latīvijā! Pat ja joprojām ir tikai daži aktīvisti, viņa nezaudē garu un enerģiju, lai cīnītos par UBI. Ja arī jūs esat pārliecināts, ka UBI ir pareizais ceļš nākotnei latviešiem un jums ir sakari šajā skaistajā valstī, lūdzu, palīdziet Aijai izaudzināt spēcīgu atbalstītāju grupu!

Un neaizmirstiet atbalstīt mūsu izlozi UBI4ALL un ECI un tad izplatiet ziņas!


Aija un viņas draugi - latviešu valodas skolotājas Anita Ļustika (no kreisās) un Ieva Bargā un žurnāliste Ilze Brinkmane improvizētajā plenērā Vecdaugavas dabas liegumā, Rīgā. Visi - ECI UBI atbalstītāji.

Rozvitas Minardi raksts



Atzīmes (Tags)

pamata ienākumi, Latvija, nabadzība, sociālā apdrošināšana, sociālā drošība, beznosacījumu pamatienākumi, labklājība


Jūs varat arī patīk

Abonējiet mūsu biļetenu tūlīt!